Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tim Hecker
Harmony In Ultraviolet
2006, Kranky
Klusas nopūtas elektriskā ķēdē
Tiem, kas uzskata, ka šādu mūziku sarakstīt nav liela māksla, nepiekritīšu – izdarīt tā, lai līdzenas dūkoņas aizpildīts kompaktdisks neapniktu, ir ļoti grūti. Tims Hekers ir viens no tiem pašaizliedzīgajiem skaņu māksliniekiem, kas ir gatavs pilnībā pazaudēt pats sevi un līdz galam ļauties straumei, kurā viņu ienes dažādu digitālu skaņas apstrādes papildierīču un programmu neizskaidrojamie procesi. Lai arī rezultāts ir bezcerīgi skumjš, daudziem tas šķiet skaists un auksts, piemērots ziemai vai dzidram un lietainam rītam. Hekers ir profesionāls elektroniskās mūzikas speciālists, studējis digitālo akustiku un programmēšanu, strādā par mūzikas producentu, taču nav spējis noturēties un kopš 2000. gada ieraksta arī savus albumus – pirmie divi iznāca ar pseidonīmu Jetone, šis ir nu jau piektais ar viņa īsto vārdu un uzvārdu. Hekera ienākšanu mūzikā kritiķi novērtēja ļoti atzinīgi, uzsverot arī to, ka forma nedominē pār saturu. Viņš gan nav nekāds saldsērīgs liriķis, brīžiem skanējums kļūst izteikti industriāls, taču arī tā saucamā baltā trokšņa izmantošana šajā mūzikā ir stāstoša. Par kaut ko tādu, kas tomēr notiek cilvēkā pašā. Klausīties ieteicams skaidrā.