Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
T. Zeiferts un J. Lautenbachs-Jūsmiņš Dzejnieks un viņa laiks
Polemika 1888. un 1889. gada "Austrumā"
A. Birkerta apstrādājumā
Latv. klasiķi skolai Nr. 34/35
Rīga : Valtera un Rapas akc. sab. apgāds. 1936
Pieslējos no savas šodienas un iegriezos šajā polemikā tā, kā mēdz iziet pastaigāt pa dārzu - uz dobi pēc valodas garšas, ieraut nāsīs valodas smaržu, izlocīt valodas locītavas. Man ir apnikusi mūsu dienišķās valodas pliekanība un paviršība, institucionāli terminoloģiskais apstulbums un pilnīgais tēlainības trūkums, ko velti pūlas aizstāt nenormatīvās leksikas raibumi. Tādā valodā ir garlaicīgi pat strīdēties, tajā nevar izteikt uzskatus, tikai bezatbildīgi muldēt. Šī latviešu valoda garšo pēc skaidām, es nevaru to vairs dabūt iekšā ne ar kādu kosmiskas nākotnes mērci. “Austruma” redakcija 1889. gadā uzskatīja, ka polemika jāpārtrauc, “jo nav paredzams, ka pretinieki sapratīsies, tāpēc, ka viņiem katram savs viedoklis”. Antons Birkerts par autoritāru pasludinātajā 1936. gadā uzskatīja, ka šāda polemika ir jālasa skolās, “lai lasītāji spriež paši, kam taisnība”. Es uzskatu, ka Latvijā vairs nav polemikas, jo nav uzskatu, un nav skolu, kurās kāds spētu pats spriest.