Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
2000, Real World Records
Žanrs: itāļu ģimenes protesta dziesmas trešajā paaudzē
Auditorija: skarbo deju līdzjutēji
Ekvivalents: grafiti uz parketa
Atspēkojot iespējamās apsūdzības eksotisku kultūru ļaunprātīgā izmantošanā, RealWorld studija aizvien biežāk pievēršas arī vienkāršajiem Rietumeiropas tautu mūziķiem, kuru radīto skaņu pasaule to vai citu iemeslu dēļ nav paspējusi kļūt par atpazīstamu šlāgermūzikas sastāvdaļu. Šajā gadījumā tas ir Neapoles strādnieku ansamblis, kas gadu desmitiem muzicējis vietējās arodbiedrības rīkotajos kultūras un atpūtas pasākumos. Zinātāji saka, ka šie pasākumi gan īpaši neatšķiras no karnevāliem, kas tepat rīkoti vēl laikos, kad Vezuvs kūpēja, un dejas jau tās pašas tarantellas un tamuriatas vien ir — spītīgas, ātras, galvu reibinošas un dusmīgas. Katrā dziesmiņā paslēpta kāda leģenda — par vietējo jaunavu Madonnu, par rūpnīcu, kas kādā jaukā dienā uzsprāga, aiznesot 12 strādnieku dzīvības, no kuriem viens tā arī netika atrasts. Bet visiedvesmojošākais ir šis piedziedājums: “Dzīve ir īsa, un paiet viss, bet nodokļus maksā tik vientiesis.”