Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Slavinājums sporta skaistumam
Hanss Ulrihs Gumbrehts
Maskava: Novoje ļiteraturnoje obozreņije, 2009
Stenfordas profesora grāmatiņā sakarīgi, lai neteiktu - cilvēciski, runāts par to, par ko parasti runāt ir visgrūtāk - par ikdienas dzīves kaislībām, pie kurām, bez šaubām, pieder arī aizraušanās ar sportu; to Gumbrehts spēj daļēji arī tādēļ, ka pats ir aizrautīgs līdzjutējs, izjūtot pateicību un mīlestību pret savu dzīvi, kuras neatņemams prieks ir sporta skatīšanās. Šī dzīvā, pavisam konkrētā emocionālā pieredze piešķir ticamību teorētiskajiem apsvērumiem par sportu kā ķermeņu pēkšņu izraušanos klātbūtnē, kas pa reizei ļauj notikt tam, ko mēs negaidām, taču kas tomēr notiek un ko mēs redzam savām acīm. Augstas klases sportisti tam ļauj notikt it kā pašam par sevi, it kā saplūstot ar telpu un kustību, kas to īsteno. Gribas noticēt arī Gumbrehta gājienam, noslēdzot savu grāmatu nevis saviem, bet drauga vārdiem: “Skatoties uz sportistiem, mums ir iespēja savā iztēlē baudīt dzīvi, kuru nodzīvot mums nav nedz iespējas, nedz arī laika.”