Sigits Paruļskis. "Trīs sekundes debesu"

Uldis Tīrons

Sigits Paruļskis. "Trīs sekundes debesu"

Sigitas Parulskis. Trys sekundes dangaus
Sigits Paruļskis. Trīs sekundes debesu
ABC,
2004

Pat tad, ja neizdodas piederēt kādai zudušai paaudzei, iespējams mēģināt pazudināt sevi pašam. Ikviens, kurš atšķirs Paruļska Trīs sekundes, būs spiests atgriezties Selindžera Banānzivju un Kamī Svešinieka smiltīs un, iespējams, vēl arī atcerēties daudz ko tādu, ko atcerēties negribētu. Es pat varu iedomāties, ko, un tas vienmēr būs saistīts ar kaunu un bezjēdzību.

Ko par civilo dzīvi var uzrakstīt desantnieks? – “Saskaitot kopā vīrieti un jūru, vienmēr sanāk sieviete.” Tas nav īsti stāsts vai romāns, bet, ja atcerētos Veņečku Jerofejevu – un to darīt šeit būtu īsti vietā –, tā ir poēma, kurā dzīve attālinās no Paruļska kā pats grāmatas antagonists, krītot no baznīcas torņa prom no tajā paliekošās mīļotās sievietes. Bet “...ikviens sevi cienošs desantnieks pēdējā lēciena laikā ir līdzīgs mazam sūda zvaigznājam krusta formā.”