Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sidnijs Lumets
Suņu dienas pēcpusdiena, 1975
Dog Day Afternoon, Sidney Lumet
1972. gada vasarā trīs jauni vīrieši iepriekš redzētās filmas “Krusttēvs” iespaidā iebruka Bruklinas bankas nodaļā ar visgroteskāko laupīšanas mērķi – biseksuālā laupītāja Džona Vojtoviča (filmā Als Pačīno) laulātais draugs – vīrietis vēlējās ķirurģiski pārtaisīties par sievieti un tam bija nepieciešami 2000 dolāru. Pirmais laupītājs aizbēga, vēl pirms viss bija sācies, atlikušie divi uz daudzām stundām iesprūda Stokholmas sindroma pārņemtu bankas darbinieču kolektīvā, galu galā atklājot, ka bankas seifs ir tikpat kā tukšs. Nupat mirušais klasiķis Sidnijs Lumets nozaga realitātei šo absurdo teātri, kurā piedalījās simtiem policistu, geju komūnas protestētāju un helikopteros riņķojošu TV kameru, lai turpinātu savu jau agrāk iesākto kritiku, vērstu pret mediju kontrolētu pasauli un kārtējo reizi parādītu vienkāršo cilvēku – “suni”, iespiestu kopējās muļķības kaktā. Tas ir kā vērot ārprātīgu dzīves metaforu, kas, izrādās, jau ir pati dzīve; tur nav labo vai ļauno, vienīgi mediju iestudējums, lai vienkāršs picu iznēsātājs, kurš piegādāja picas abiem laupītājiem un viņu ķīlniekiem, varētu kliegt TV kamerā, ka viņš ir fucking star. Ironiski – reālajā dzīvē Vojtovičs nosēdēja cietumā 20 gadus, bet sava vīra “operāciju” nomaksāja no filmas producentu piešķirtās autortiesību naudas.