Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Semjuels Fullers
Šoka koridors, 1963
Shock Corridor, Samuel Fuller
Filmas galvenais varonis, žurnālists Džonijs, nolēmis tikt pie Pulicera balvas. Lai iegūtu sensacionālu materiālu, viņš notēlo, ka jūt seksuālu tieksmi pret savu māsu, par kuru uzdodas viņa draudzene Keitija. Viņam izdodas iekļūt psihiatriskajā slimnīcā, kur savulaik nogalināts kāds no pacientiem. Džonijs ir pārliecināts, ka viņam izdosies atklāt slepkavu un slimnīcas gaitenis, kur pastaigājas pacienti, kļūs par viņa ceļu uz slavu. Protams, ka notiek ļaunākais: garīgā slimnieka loma, ko viņš tēlo, elektrošoki un pārējā terapija pakāpeniski izmaina agrāko Džoniju. Viņš aizvien vairāk nonāk halucināciju un murgu pasaulē, kas kļūst reālāka par ķermenisko ikdienas vidi. Laukā dun pērkons, dzirdami uz jumta krītošo lietus lāšu pakšķi, Džonijs izstiepj roku, pilieni krīt viņam uz delnas, bet koridors pārvēršas par viņa mokošās bezspēcības telpisku atainojumu: lietus gāžas paltīm, zibens notriec Džoniju uz grīdas, telpu pārplūdina ūdens, un pēkšņie krāsainie kadri, kad ūdens dārdēdams gāžas no klintīm, iespaidīgi apliecina, ka Džonijs ir aiz saprāta robežas, no kurienes vairs nav iespējams atgriezties. Diemžēl šo robežu iespējams noteikt vienīgi filmā, dzīvē – nekad.