Rakstniecība vai nebūtība. Kā iegūt zināšanas par literatūru un prast tās izmantot

Rakstniecība vai nebūtība.
Kā iegūt zināšanas par literatūru un prast tās izmantot
Ellipses, Parīze, 2005

Skaidrs, ka reiz bija jāsairst pīšļos arī šim stereotipam, proti, ka Francijā jauni ļaudis ir lieliski izglītoti, ka Parīzē viņi joprojām sēž kafejnīcās vai krodziņos pie vīna glāzes un gudri un kaislīgi spriež par literatūru, mākslu un filozofiju. Gan jau tur ir arī tādi, taču ja viņu būtu daudz, tad diez vai atmaksātos izdot šādu grāmatu. No otras puses, nosaukums, kurā apspēlēts Sartra eksistenciālisma ķieģelis L’être et le néant (Esamība un nekas), liecina, ka franču tradīcija prasa, lai literatūras pārzināšana tomēr būtu, citādi… Grāmata ir “luksusa darbarīku komplekts” studentiem, kuri attapušies, ka valsts vidusskolas izglītība, kādu viņi guvuši šai “jaunību dievinošajā gadsimtā”, varētu arī gluži neatbilst universitātes prasībām. Tomēr tā labi varētu noderēt arī ikvienam citam, kurš vēlas “konsolidēt savas zināšanas par literatūru” (un tās kritiku), “uzspodrināt savu vispārējo kultūras līmeni” un padarīt “pikantāku” savu sarunāšanās mākslu – protams, ja vien šis “ikviens cits” lasa franciski.