Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Šomēnes aplūkosim literārās tulkošanas teoriju un praksi; tā ir mākslas forma, uz ko joprojām ir spējīgi tikai cilvēki. Mašīntulkošana ir temats citai reizei.
Tulkošanas māksla
Vladimirs Nabokovs, The New Republic, 2013. gada 27. jūnijā
Nabokova 1941. gada raksta pārpublicējums. Kādēļ gandrīz visi tulkojumi ir slikti, it īpaši, ja tie saistīti ar krievu valodu? Rakstu noslēdz pārdomas par to, cik grūti ir kaut vienu Puškina rindiņu adekvāti atveidot angļu valodā. “Cīņa ilga lielāko nakts daļu. Beigās es to iztulkoju, tomēr, ja tagad parādītu savu mēģinājumu, lasītājs varētu apšaubīt, vai pilnību iespējams sasniegt, vienkārši ievērojot pāris likumu.” (2800 vārdu)
Tulkošanas politika
Marina Vornere, London Review of Books, 2018. gada 11. oktobrī
Tulkošanas vēsture ir attīstījusies divos galvenajos virzienos: “viens sākās ar Augustīnu, kurš mudināja precīzi turēties pie oriģināla, otrs – ar Hieronimu, kurš atbalstīja adaptāciju un zināmā mērā iejaukšanos, lai efektīvāk nodotu jēgu”. Abām pieejām ir savi aizstāvji. Tulkotājs ir “vēl viens tās pašas grāmatas sarakstītājs. Reizēm tas ir labi, bet reizēm – slikti”. (4400 vārdu)
Kā es tulkoju “Dievišķo komēdiju”
Klaivs Džeimss, Slate, 2013. gada 5. aprīlī
Viens dzejnieks analizē otru. “Itāļu 11 zilbju rindiņa nedaudz atgādina mūsu standarta jamba pantmēru un tādēļ maldīgi liek domāt, ka tercīna jeb trīsrindu strofa ir stingri regulāra. Tomēr Dante nesatraucas par regularitāti vairāk kā par atskaņām, kas itāļu valodā ir pārāk viegli panākamas, lai tās uzskatītu par lielu izaicinājumu. Patiesībā itāļu dzejniekam ne jau atskaņas ir tas grūtākais.” (1100 vārdu)
Par grāmatas “Zibaldone” tulkošanu
https://ej.uz/Zibaldone_tulkot
Deivids Gibonss, Asymptote, 2014. gada 17. janvārī
Tulkotājs stāsta par četru gadu darbu pie 19. gadsimta itāļu dzejnieka Džakomo Leopardi piezīmju grāmatas “Zibaldone” pirmā pilnā izdevuma angļu valodā. “Uzkavējoties grāmatas “Zibaldone” prozā, sāku to uztvert par rakstniecību, kas mēģina turēties līdzi domas lidojumam vai noķert to; tā ir doma, kam seko pretēja doma, arguments, kuram seko pretarguments.” (3800 vārdu)
1. Mozus grāmatas tulkošana
Sams Brejs, The Volokh Conspiracy, 2017. gada 17. jūlijā
Tieslietu profesors apspriež tulkošanas problēmas, īpaši saistībā ar 1. Mozus grāmatu. Tekstu vienmēr gribas uzlabot, izmantojot sinonīmus, lai izvairītos no atkārtošanās, un aizstājot neizteiksmīgus vārdus, piemēram, “ir” un “bija”, ar nozīmīgākiem. Taču tas apdraud oriģinālā teksta struktūru un skanējumu. Kad 1. Mozus grāmatā teikts “un visas lidojošās radības, katru pēc savas kārtas, visus putnus, visas spārnotās radības”, mēs šajā tautoloģijā saklausām “pārāk liekvārdīgu sajūsmu par lidojošo radību pārpilnību”. (1150 vārdu)
Dažas piezīmes par tulkošanu un “Bovarī kundzi”
Lidija Deivisa, The Paris Review, 2011. gada 1. septembrī
Par īpašajām grūtībām “Bovarī kundzes” tulkošanā, kas tulkota jau tik daudz reižu. “Grāmatai, kas uzrakstīta pirms vairāk nekā 150 gadiem un ir svarīgs pagrieziena punkts romāna žanra attīstībā, var būt daudz dažādu angļu versiju. Lai gan izcils tulkojums var pārdzīvot savu laiku, tas nenozīmē, ka citiem tulkotājiem nevajadzētu piedāvāt savas versijas. Galu galā, jo vairāk, jo labāk.” (2100 vārdu)
Tulkot Ņūtonu
https://ej.uz/principia_tulkot
Čārlzs Līdhams-Grīns, Principia, 2021. gada 2. februārī
Matemātiķis spriež par Ņūtona “Principia” (pirmoreiz publicēts latīņu valodā 1687. gadā) tulkošanas niansēm mūsdienu angļu valodā. Ņūtona idejas ir precīzas, bet viņa valoda ir apbrīnojami aptuvena. “Vienu un to pašu konceptu viņš dažādos kontekstos nosauc dažādos vārdos; viņam nepatika izdomāt jaunus terminus, tādēļ viņš nereti saņēmis pārmetumus, ka viņam nekāda koncepta nemaz nav, jo tam nav vārda.” (1580 vārdu)
Zeķes
Džaneta Malkolma, The New York Review of Books, 2016. gada 2. jūnijā
Džaneta Malkolma brīdina, ka krievu valodu nezina, taču tas viņai netraucē spriest par krievu literatūras klasikas tulkotājiem, sākot no Konstances Gārnetas līdz Ričardam Pevīram un Larisai Volohonskai, un viņu nopelniem. Gārneta tiek slavēta par “smalko angļu valodu”, “plūstošajiem teikumiem” un “vārdu izjūtu”. Turpretī Pevīrs un Volohonska “ir radījuši sev rūpalu, ņemot jebkuru pieejamu krievu darbu un pārrakstot to plakanā, neveiklā angļu valodā”. (3030 vārdu)
Angļu valoda būtībā ir lamatas
Filips Oltermans, The Guardian, 2016. gada 9. aprīlī
Maikls Hofmans, “pasaulē ietekmīgākais tulkotājs no vācu uz angļu valodu”, stāsta par savu darbu. “Esmu atkal ļoti iemīlējis vācu valodu. Tajā ir brīnišķīga vienkāršība, uz kādu angļu valoda nav spējīga, neizklausoties nezinoša un dumja. Angļu valodai vienmēr jāizklausās tā, it kā runātājs ļoti censtos. Angļu valoda būtībā ir lamatas – šķiru lamatas, dialekta lamatas, izjūtu lamatas. Tā gandrīz ir valoda spiegiem.” (1950 vārdu)
Kas padara tulkojumu lielisku?
Keitija Dārbišīra, Scroll, 2018. gada 30. aprīlī
Desmit tulkotāji izklāsta savus uzskatus. “Labam tulkojumam nav jābūt nevainojami nogludinātam, atbilstošos gadījumos tas drīkst būt arī raupjš un nesavaldīgs. [..] Labs tulkojums angliski skan tikpat individuāli kā autora balss oriģinālvalodā, arī salīdzinājumā ar citiem tā paša tulkotāja tulkotiem autoriem.” (2800 vārdu)
Tulkotāja piezīme par Odiseju
http://poems.com/special_features/prose/essay_wilson_odyssey.php
Emīlija Vilsone, Poetry Daily, 2017. gada 6. novembrī
Kādēļ parasta mūsdienu angļu valoda ir piemērota Homēra “Odisejai”. “Mans tulkojums ir veidots stilā, kas atbalso mūsdienu anglofoniskās runas ritmu un sintaksi. Varētu domāt, ka ļoti senas poēmas tulkojums kaut kā būtu labāks, ja tajā izmantotu senāku laiku valodu. Stilistiski arhaizētu valodu var pasniegt kā autentiskuma pazīmi. Bet 19. gadsimta angļu valoda nebūt nav tuvāka Homēra grieķu valodai par mūsdienu valodu.” (3800 vārdu)