Robērs Bresons "Lauku mācītāja dienasgrāmata", 1951
RL skatās

Dāvis Sīmanis

Robērs Bresons "Lauku mācītāja dienasgrāmata", 1951

Robērs Bresons
Lauku mācītāja dienasgrāmata, 1951

Journal d’un curé de campagne, Robert Bresson
 

Lauku mācītāja dienasgrāmatu varētu būt rakstījis ikviens no mums, ar norunu, ja mazliet sakoncentrētos un kārtīgi paskatītos sev apkārt. Bet aprakstīt šo dienasgrāmatu var tikai Bresons savā vienīgajā, citiem nesasniedzamajā stilā, jo tas ir iekšējās dzīves apraksts. Patiesi ticīgais mācītājs, kurš jaunajā provinces draudzē cīnās par savu vietu, atvairot vietējo bērnu izsmieklu, samierinoties ar apkārtējo neuzticēšanos un pretojoties nāvējošai slimībai, ir kārtējais Bresona varonis, uz kuru skatoties, dzīve kļūst intensīvāka. Arī citi Bresona filmu varoņi – vai tā būtu Žanna d’Arka vai ēzelītis Baltazars – ne tik daudz aktīvi piedalās, kā vienkārši filmā ir. Tieši tāpēc tie neizbēgami kļūst par skatītāju biedu, viņu īstiem attēliem. “Lauku mācītāju” nav viegli skatīties, bet, ņemot vērā, ka Tarkovskis to ierindoja starp savām desmit mīļākajām filmām, ilgstamība un mūsu iesaistītība tajā ir kinematogrāfiskāka par jebko citu.