Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Žans Renuārs
Upe, 1951
The River, Jean Renoir
Renuāram tā bija pārejas filma, kad viņš pārtrauca savu visai neveiksmīgo Holivudas karjeru un vienlaikus izmēģināja Technicolor spilgto krāsu procesu. Filma sevī apvienoja pusdokumentālu ekskursiju gar Gangas krastiem Indijā ar mākslīgi konstruētu romantisku pieaugšanas stāstu.
Pēc Otrā pasaules kara nelielā Indijas pilsētiņā dzīvo nedaudzi tur palikušie briti – džutas tirgotāji. Viņu pasauli raksturo garlaicīga sapņošana un statisks, apcerīgs dzīves veids. Šo laisko pasauli izjauc amerikāņu armijas kapteiņa ierašanās. Viņš nupat notikušajā karā ir zaudējis kāju, un tas tikai pastiprina viņa tēla eksotisko pievilcību hermētiskajā Indijas nomalē. Ātri vien amerikānis kļūst par apbrīnas objektu trim pusaugu meitenēm – divām anglietēm un indietei, kuras turpmākajā filmas gaitā cenšas izpelnīties viņa uzmanību. Drīz gan nākas atskārst, ka pašu Renuāru pieaugšanas sižets nemaz neinteresē, jo kamera, kad vien ir iespēja, lavās no viena otrā plāna tēla uz nākamo, radot savdabīgas mikroetīdes, kurām ar pamata sižetu pavisam mazs sakars. Šķiet, režisoru vairāk interesē veids, kā saduras mākslīgie un dokumentālie filmējumi, reālu cilvēku ikdiena abās upes pusēs un samākslotā, pat banālā sižeta izspēle, ko veic neprofesionāli aktieri. Gandrīz brehtiskā aizrautībā viņš brīvi maina skatiena virzienu, vienlaikus turpinot novērot upes bezgalīgo plūdumu un cilvēku dzīves garīgos ciklus, kuros rituāli atkārtojas ar nenovēršamu precizitāti.