Mārcis Ošiņš

Žaks Derē "Baseins" 1969

Žaks Derē

Baseins, 1969

La Piscine, Jacques Deray




Filmas pirmajās piecās minūtēs tiek izspēlēti, iespējams, visspēcīgākie erotiskas iekāres un smalka dzīvesveida estētikas trumpji, ko 60. gadu Francijas kino spēj likt galdā: gleznainā Franču Rivjēras kūrortā pie baseina Alēns Delons novelk Romijai Šneiderei peldkostīma augšdaļu un skūpstoties vienlaikus kasa viņai muguru. Līdz brīdim, kad mīlētājus iztraucē Delona tēlotā Žana Pola jaunības drauga – turklāt Šneideres tēlotās Mariannas jaunības dienu mīļākā – Arī telefona zvans, var pat piemirst, ka šī ir kriminālfilma. Taču spriedze, ko, ierodoties Sentropē, atved Arī un viņa meita Penelopa, izkausē nevainojamo ārišķību glazūru: zem sarkana Maserati sporta auto un Vuarnet 006 modeļa saulesbrillēm atsedzas greizsirdība, pašnāvības tieksme un alkoholisms. Laiskā zvilnēšana saulē un draudzīgās peldēšanas sacīkstes nevar turpināties mūžīgi, tuvojas traģēdija – lai arī paredzama, tomēr satraucoša; tiesa, ne tik satraucoša, cik filmēšanas laikā notikusī Delona miesassarga Stevana Markoviča slepkavība. Runā, ka Markovičs bijis blēdīgs spēlmanis, kurš ballītēs slepus uzņēmis fotoattēlus slavenu viesu guļamistabās. Aizdomās par slepkavību turēja Delona draugu, gangsteri Fransuā Markantonī, taču noziegumu tā arī neatklāja – kā tas nereti notiek dzīvē un mazliet retāk kino.