Dāvis Sīmanis

Viva Zapata!, 1952

Elija Kazans

Viva Zapata!, 1952

Viva Zapata!, Elia Kazan

Pirmkārt, filmas scenāriju rakstījis par “amerikāņu literatūras milzi” dēvētais Džons Stainbeks. Otrkārt, ik reizi, kad Elija Kazans mēģinājis uzņemt klasisku žanra filmu – šis ir vesterns –, tā vienmēr iznākusi pavisam revizionistiska. Turklāt Kazana filmā saspēlējas divi īsteni metodes aktieri – Marlons Brando un Antonijs Kvinns, kas atveido Meksikas revolūcijas vadoni Emiljano Sapatu un viņa brāli Eufemio. Protams, ir arī citi apsvērumi, kādēļ Kazana filma, kas izseko Sapatas dzīvei no bērnības līdz pat vardarbīgajai nāvei 1919. gadā, īsi pirms revolūcijas noslēguma, būtu jāuztver nopietni. Lai gan, no šī brīža raugoties, svarīgākais šķiet režisora interese par karstgalvīgajiem un ideālistiskajiem cīnītājiem, kas nedomājot gatavi mesties uz politikas un vēstures ambrazūras. Politiskā nedomāšana, Kazanaprāt, ir revolūcijas blakusprodukts, un to viņš saskata arī savos robustajos, izskaistināti godīgajos un ļoti romantiskajos Meksikas revolūcijas varoņos. Diemžēl reālajā pasaulē šie varoņi vienmēr nonāk pie viena un tā paša: vai nu viņus korumpē tā pati vara, pret kuru tie cīnās, vai arī viņi tiek samalti politiskās racionalitātes “dzirnavās”. Citējot Sapatas varoni filmā: “Jūs, ļaudis, vēlaties godīgus politiķus. Tādu nav.”

Raksts no Janvāris 2024 žurnāla