Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Valeska Grīzebaha
Vesterns, 2017
Western, Valeska Grisebach
Lai gan filmu caurvij arī tradicionāla vesterna elementi, nosaukumā ietvertā atsauce uz rietumniecisko vairāk attiecināma uz atšķirīgajām vācu viesstrādnieku un vietējo bulgāru celtnieku toksiskās vīrišķības izpausmēm, kas patiesībā ir vienas medaļas divas puses. Galvenā varoņa Meinharda (par varoni viņu dēvē arī filmas režisore) gadījumā biežāk virsroku gūst rietumnieciskā puse, taču viņa personību veidojošos principus uz kopējā fona nebūtu iespējams lokalizēt un iemitināt ne vienā, ne otrā vidē; kad vietējie bulgāri taujā par viņa privāto dzīvi, atbilde izskan vienā vārdā: “Svoboda.” Viņam piemītošā brīvība ir viens no retajiem jēdzieniem, ko viennozīmīgi saprot visi. Ar citiem jēdzieniem ir grūtāk: Meinhards ar citiem vācu kolēģiem ieradies kādā ciematā pie Bulgārijas un Grieķijas robežas, kur viņiem nākas sadarboties ar vietējiem strādniekiem, un gandrīz nevienā sarunā nekas neliecina par kaut niecīgāko savstarpējo sapratni. Citiem vārdiem, baram vīriešu jāatrod kopīga valoda, izmantojot jebko, izņemot valodu. Gluži kā Grētas Gērvigas “Bārbijā”, arī šeit līdzās citiem valdošā patriarhāta simboliem epizodiska, bet ne mazāk nozīmīga loma piešķirta zirgam. Krāsainu kostīmu gan nav tik daudz, toties ir līdzvērtīgi enerģiska epizode ar dejām, kur Meinharda sejā nolasāmas atklāsmes ja ne par nāvi, tad vismaz kaut ko tikpat apcerīgu.