Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Bens Zaitlins
Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem, 2012
Beasts of the Southern Wild, Benh Zeitlin
Šīs filmas sižets jāstāsta kaut tādēļ vien, ka tās galvenā varone, sešgadīgā Hašpapija, to būtu vēlējusies: “Kad es būšu mirusi, zinātnieki nākotnē to visu atradīs. Viņi zinās, ka reiz bijusi tāda Hašpapija, kas dzīvojusi Vannā ar savu tēti.” Par Vannu tās iemītnieki dēvē pārpurvojušos platību kaut kur ASV dienvidos, kas absorbē visu mežonīgo un civilizācijai nepiemēroto, arī ūdeņus, no kuriem Vannu ieskaujošās robežteritorijas pasargā milzīgs dambis. Ēdamais tur ir tikvien kā zivis, kuras kailām rokām izķeksētas no ūdens, bet brīnumainā veidā vienmēr atrodas alkohols, kas iet pie sirds arī Hašpapijas tētim Vinkam. Meitu viņš audzina viens pats, bet viņas pazudušo māti apvij Nībelungu dziesmas cienīgas leģendas: Vinks atceras, kā viņa, pašas noslaktēta aligatora asinīm klāta, pagatavojusi viņam medījuma gaļu; turklāt viņa bijusi tik skaista, ka, viņai ienākot telpā, ūdens katliņā pats sācis vārīties. Bet Hašpapijai tēvs māca uz brīnumiem nepaļauties, nebēgt, neraudāt un bargu rēcienu pavadībā plēst uz pusēm ūdens iemītniekus. Viņas principus negroza ne barga vētra, kas applūdina lielu daļu Vannas, ne Vinka sasirgšana ar kādu smagu slimību. Tāpat tie paliek spēkā arī visur citur, kurp aizved straume, – slimnīcā, kas atgādina akvāriju bez ūdens, klubā ar nosaukumu Elizejas lauki un lielajā, lielajā Visumā, kuru meitene redz, kad aizver acis.