Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ričards K. Sarafjans
Izgaišanas punkts, 1971
Vanishing Point, Richard C. Sarafian
Dzīve ir ceļš, un filma “Izgaišanas punkts” šo metaforu iznes ātri, skaisti un trāpīgi. Patiesībā to izdara Kovalskis (lomā Barijs Ņūmans), no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam neprātā nesdamies baltā Dodge Challenger cauri Nevadai, Jūtai un Kolorādo. Kā jau road movie pieklājas, mēs kopā ar tās varoni iepazīstam apkārtējo ainavu un dažādus tipāžus – stulbus policistus, aizdomīgus kristiešus, labsirdīgu čūsku ķērāju, protams, skaistas sievietes. Mašīna ir laba vieta arī pagātnei: skatoties atpakaļskata spogulī, Kovalskis atcerēsies bojāgājušo draudzeni, Vjetnamas karu, darbu policijā un avāriju autosacīkstēs. Mūsdienu ekrāna varonis, iespējams, dotos pie psihoterapeita, taču kādreiz bija citi varoņi – drosmīgi, vientuļi, un nesaprasti. Kā mazrunīgais Kovalskis. Patiesībā jau viņu saprata: filma drīz vien ieguva kulta statusu, Kovalska trase tiek piedāvāta autoceļojumu maršrutos, arī filmas mūzika turpina savu dzīvi. Taču jāatceras, ka dzīve ir ne vien ceļš, bet arī, var gadīties, izgaišana. Tieši tāpēc Kovalska smaids īsi pirms filmas beigām ir tik neaizmirstams.