Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pons Čunho
Atmiņas par slepkavību, 2003
Salinui chueok, Bong Joon-ho
Filmas darbība risinās kādā Dienvidkorejas mazpilsētā 20. gs. 80. gados, laikā, kad valstī valdīja Čona Tuhvana militārā diktatūra, bet tauta bija nemierīga. Taču filmas sākumā tas vēl nav nojaušams: aina, kur divi vietējie izmeklētāji pie rīsu lauka atrod sievietes līķi, kamēr bariņš bērnu līdzās spēlējas ar mirušās drēbēm, apstākļu un rūgtā humora estētikas ziņā tikpat labi varētu arī būt fragments no vienkārša mūsdienu detektīvstāsta. Tikai vēlāk, kad šai slepkavībai seko citas, kļūst skaidrs, ka paviršība un neparastas izmeklēšanas metodes šeit ir nevis izņēmums, bet norma. Arī nākamreiz nozieguma vietā skraida bērni, turklāt vainīgā atstātos pēdu nospiedumus sabojā nezinoši garāmbraucēji, tādēļ izmeklētāji pierādījumu vietā izmanto apšaubāmus viltojumus, kas aizdomās turamajiem, kad tie ir pietiekami ilgi spārdīti, sāk likties pat visai ticami un atpazīstami.
Tā kā filma balstīta uz neatrisināto Hvasonas sērijveida slepkavas lietu, var nelauzīt galvu par to, kurš ir vainīgais un kā viņu notvers; tādēļ, līdzīgi kā skatoties Deivida Finčera “Zodiaku”, vairāk uzmanības var pievērst detaļām – piemēram, neviltotajam riebumam detektīva Seo sejā, kad viņš, bārā strīdoties ar kolēģi, ēd banānu (neviltotam tādēļ, ka aktierim, filmējot šo ainu, nācies apēst vairāk nekā 20 banānus).