Daniela Zacmane

Mišels Hazanavičs "Aģents 117: pazudis Rio" 2009


Mišels Hazanavičs

Aģents 117: pazudis Rio, 2009

OSS 117: Rio ne répond plus, Michel Hazanavicius


Kamēr Kreiga Bondam un, cerams, pārējiem nav nedz laika mirt, nedz laika vispār un visi gaida 007 jauno, uz rudeni pārcelto sēriju, var uzjautrināties ar “labākā franču aģenta” OSS 117 piedzīvojumiem. Paradoksāli, bet parodija par Bondu šobrīd šķiet kaut kādā ziņā tuvāka oriģinālajam Bondam nekā pēdējo gadu pārāk pareizie un psiholoģisma pilnie oriģināli. Žans Dižardēns liek domāt vispirms jau par Šonu Koneriju, kura iedzīvinātais aģents vēsā mierā atļāvās būt politnekorekts koloniāls britu seksists, kas visu dara “Anglijas dēļ”. Dižardēna franču Ibēra misija ir atrast ļauno fon Cimmelu (lomā Rīdigers Foglers) un dabūt Rio mikrofilmu ar nacistu kolaboracionistu uzvārdiem. Aģents 117 ir skaists un elegants, taču vistrāpīgāk viņu un varbūt arī visus viņa parodētos brāļus raksturos “Bonda meitene”, Izraēlas slepenā dienesta feministiskā pulkvede Doloresa, sakot: “Tu esi vecs, pretenciozs mizogīnists. Pārņemts ar sevi. Rasists.” Rio ar savām pludmalēm un bikini ir kā radīta 117 izpētei, tāpat kā milzīgā Jēzus Kristus statuja – pēdējai cīņai. Tikmēr filma pilda misiju – atgādināt, ka vislabākā teritorija, kur satikties antisemītiem, nacistiem, seksistiem utt., ir humors. Vismaz kinematogrāfā.

Raksts no Aprīlis 2020 žurnāla