Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mateo Garrone
Gomorra, 2008
Gomorra, Matteo Garrone
Itāļu mafijas “iekšējā sistēma” ir daudzu filmu tēma, taču reti kad mafija tiek aplūkota citādi nekā romantisku atriebēju un stilīgu kriminālo autoritāšu organizācija, kas ievēro savu goda kodeksu un ik pa laikam kādu noslīcina jaunceļamo māju svaigajā betonā. Lai gan “Gomorra” pamatā raksturo Neapoles Camorra mafijas piramīdu, režisors Mateo Garrone kopā ar mafijas pētnieku un scenāristu Roberto Savjāno vēršas pret visiem mūsdienu Itālijas kriminālajiem grupējumiem – vai tā būtu Cosa Nostra Sicīlijā vai ’Ndrangheta Kalabrijā. Filmā nav nekādu izskaistinājumu vai poētisku vispārinājumu, tā stāsta par nabadzīgiem, valsts aizmirstiem, nedomājošiem cilvēkiem, kurus jau kopš bērnības kontrolē kāds anonīms, baiss spēks. Dažādie filmas varoņi, kuri, lai arī atrodas atšķirīgos mafijas hierarhijas līmeņos, pavada dzīvi, kuru noēno garlaicība un nenovēršama bojāeja. Neviena lieka skatiena, nevienas liekas kustības un, vēlams, nevienas liekas domas, pretējā gadījumā viss – nāve, un ne jau liriskajos betona pamatos.