Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Masaki Kobajaši
Harakiri, 1962
Harakiri, Masaki Kobayashi
Astoņus gadus pēc filmas iznākšanas pazīstamais japāņu rakstnieks Jukio Mišima izdarīja harakiri, pierādot, ka samurajiem atvēlētā rituālā goda pašnāvība nav tikai vēsturiska parādība. Lai gan tieši no vēsturiskā skatpunkta to skata Kobajaši; filmas darbība notiek 17. gadsimta sākumā, kad ronins Cugumo Hanširo ierodas pie savu agrāko ienaidnieku Li klana pils vārtiem, lūdzot atļauju izdarīt harakiri pils iekšējā pagalmā. Viņam tas tiek atļauts, taču saimnieku šķietamā viesmīlība ir tikai viltus gājiens, lai sevi publiski izrādītu kā godājamu un Bušido kodeksam uzticīgu ģimeni. Uzsvērti lēnais kameras skatiens atklāj tukšos pils gaiteņus un zāles, kurās nav nekā, izņemot nekustīgus karotāju un kalpotāju tēlus. Nedzīvā telpa un sastingušie cilvēki kalpo par zīmi klana aukstasinīgajam slepkavnieciskumam, ko ilustrē arī filmas šokējošākā aina – atmiņu epizode, kur kāds nabadzībā slīgstošs samurajs izmisīgi cenšas uzšķērst savu vēderu ar bambusa zobenu. Gan ģeometriski precīzā pils, gan samuraju kodekss izrādās tikai ārēja fasāde, aiz kuras slēpjas pavisam triviāli netikumi, kurus tad arī izgaismo harakiri.