Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Alberts Serra
Luija XIV nāve, 2016
La mort de Louis XIV, Albert Serra
Filmas nosaukums neko neslēpj: filma ir par karaļa Luija XIV nāvi, tas ir, par pēdējām nedēļām viņa dzīvē. Šķiet, Virdžīnija Vulfa rakstīja, ka dzīve ar laiku sašaurinās – beigās līdz gultai –, un tur arī savas dienas un naktis pavada filmas galvenais varonis. Filmā gandrīz nemaz nav ārskatu un gandrīz nemaz nav mūzikas, toties, mijoties ar nopūtām, arvien vairāk dzirdams: “Ūdeni, ūdeni!” Žans Kokto esot sacījis, ka kino ir vienīgā māksla, kas spēj notvert nāvi darbībā, toties Alberts Serra uzreiz zinājis, ka tikai Žans Pjērs Leo spēs nospēlēt šo lomu. Pilnībā uz tagadni koncentrētā dramaturģija nenovēršas no beigu situācijas, bet atsedz tās banalitāti. Un karaļa statuss piešķir situācijai zināmu, ja drīkst teikt, komiskumu (“atvainojiet, kungs, ka mēs liekam jums dzert zāles” utt.), taču galvenais – pats Luijs, laika un telpas vektoriem satiekoties savā pēdējā, pavisam šaurajā krustpunktā, ar cieņu un padevību dara to, kas jādara. Skatoties filmu, nevar nedomāt par talantīgo Žanu Pjēru Leo, kurš 14 gadu vecumā Fransuā Trifo filmā “400 sitieni” beigās ieskatījās tieši acīs kamerai, bet tagad, cienījamā vecumā, tikpat drosmīgi... nu, jūs jau sapratāt.