Ilmārs Šlāpins

Kārtība, 1980

Sohrābs Šahīds-Sāless

Kārtība, 1980

Ordnung, Sohrab Shahid Saless

Katrs laikam pazīst to sajūtu, kad šķiet, ka tu esi nomodā, bet tad izrādās, ka tas ir bijis tikai sapnis. Vai, vēl trakāk, kad šķiet, ka esi jau pamodies no sapņa, kurā biji nomodā, bet tad atkal saproti, ka joprojām guli. Irāņu režisora Šahīda-Sālesa filmā vidējais vācu inženieris Herberts piepeši aiziet no darba, pārstāj sarunāties, ieslēdzas vannasistabā, kur sēž un ilgi smēķē. Viņš ir kļuvis apātisks un nomākts, tikai svētdienu rītos iziet tukšajās ielās un skaļi kliedz: “Mostieties!” Un vēl viņš raksta uz lapiņām noslēpumainas atskārtas, ko vēlāk pārsvītro un izmet. Lieki teikt, ka sabiedrība (pareizāk sakot, sieva) uztraucas un vēlas viņu izārstēt. Bet nav nekā tāda, no kā viņu varētu izārstēt. Interesanti, ka melnbaltie filmas sākuma kadri ar vienādajām daudzstāvu dzīvojamajām mājām uzreiz atgādina piecus gadus agrāk uzņemto Eldara Rjazanova filmu “Likteņa ironija”, un arī aktiera Heinca Līvena vaibstos kļūst atpazīstams Andreja Mjagkova naivais mulsums. Tikai vairs nav tā labsirdīgā smaida.

Raksts no Janvāris 2024 žurnāla