Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Iļja Hržanovskis
Dau. Nataša, 2020
Дау. Наташа, Илья Хржановский
Pirms 15 gadiem Hržanovskis nevis vienkārši uzņēma solīto filmu par padomju fiziķi Ļevu Landauu, bet izveidoja gigantisku eksperimentu, kino realitātes laboratoriju – līdzīgu tai, ko Čārlijs Kaufmans spēja tikai iztēloties savā “Sinekdoha, Ņujorka”. Tā bija milzīga teritorija pie Harkovas, kur simtiem cilvēku iejutās Staļina perioda slepena zinātniskās pētniecības institūta atmosfērā. Viņu pārtapšana bija radikāla, jo cilvēkiem nācās atteikties no jebkādas komunikācijas ar ārējo pasauli, viņiem bija jāizmanto padomju nauda, jāvalkā vēsturiskās drēbes no pagājušā gadsimta 50. gadiem, viņi mēnešiem ilgi 24 stundas diennaktī dzīvoja un strādāja autentiskajā institūta vidē, bet nepakļaušanās gadījumā tiem bija jārēķinās ar varas struktūru represijām. Tikai daļa šausminošā realitātes šova tika filmēta, tomēr rezultātā tapusi vesela virkne filmu un miniseriālu. “Dau. Nataša”, kas vēsta par “Dau” pasaules mikrodzīvi, ir pirmā pilnmetrāžas filma Hržanovska projektā, kas piedzīvojusi pirmizrādi. Tas ir mokoši psiholoģisks un naturāls vērojums par institūta bufetnieces Natašas seksuālo sakaru ar franču bioķīmiķi, reālu francūzi Liku Bižē, un šo attiecību sekām. Var tikai novērtēt to intensitāti un formālo drosmi, ar kuru Hržanovskis parāda normālības un nenormālības, banālā un groteskā, cilvēka un necilvēka sadzīvošanu dīvainā Stokholmas sindroma modelī starp sabiedrību un režīmu.