Ilmārs Šlāpins

Gatis Šmits "1906" 2019


Gatis Šmits

1906, 2019


Filmas plakātu vizuālais risinājums lika cerēt uz smalku komiksu varoņu trilleri, kuru dzīve ir stilīga un piedzīvojumu pilna, kuriem viss izdodas un veicas, lai arī beigās tas draud ar dramatisku bojāeju vai ko tamlīdzīgu. Diemžēl filmā viss ir pilnīgi pretēji: varoņi salaiž grīstē katru savu centienu, jau pašā sākumā ieņemtajā barona muižā netiek atrasta nauda, seko aresti, karātavas, lauzti pirksti, aizmukuši sabiedrotie; tālāk ir vēl trakāk: kases aplaupīšanā sprādziens vienam norauj roku, citu piekauj aģitācijai nepadevušies strādnieki, vēl citam nekādi neveicas mīlestībā. Notikumi risinās spraigi un saista uzmanību, taču nosēdums paliek: latvieši ir lempīgi lohi (lieliskais kostīmu mākslinieces darbs arī to pasvītro, liekot viņiem valkāt drēbes, kas ir pāris izmērus par lielu) un pilnībā sačakarē visu savu revolūciju. Brīžiem samulsina varoņu piepešā motivācijas maiņa: dekadentiskā un brīvdomīgā dzejniece apvainojas gan uz revolucionāriem, kas izrādās revolucionāri, gan uz izdevēju, kurš pilnīgi nevainīgi ieliek galvu viņai klēpī, taču pietiek galvenajam varonim bērnišķīgā bezspēcībā sašļukt uz soliņa viņas mājas priekšā, lai viņa tūdaļ kļūtu par kaismīgu revolucionārās idejas līdzgaitnieci, straujā lēmuma maiņa gļēvu nodevēju padara par pašnāvniecisku glābēju utt. Jā, un vēl kāds jautājums, ko filmas izskaņā nevar neuzdot neviens rūpīgs skatītājs: kur palika biedrene Stroinaja? Un kāpēc viņas pazušana no filmas scenārija nevienu neuztrauca?

Raksts no Aprīlis 2019 žurnāla