Ilmārs Šlāpins

Gandu, 2010


Kaušiks Muherdžī

Gandu, 2010

Gandu, Qaushiq Mukherjee


Filmu straumēšanas platforma Netflix joprojām spēj pārsteigt, un tajā ir atrodamas dažas nekomerciālas pērles. Viena no tādām ir melnbalta indiešu filma par puisi, kura iesauka nozīmē “idiots”, kurš dzīvo ar vientuļo māti, sacer repa dziesmas (dažas no tām izskan filmā un ir patiešām interesantas). Saturiski filma atgādina kādu festivālā “Arsenāls” reiz redzētu Rolfa de Hēra filmu – “Bad Boy Bubby”, kurā stāsts par puisi ar attīstības traucējumiem un viņa savādajām attiecībām ar jukušo māti pāraug dumpnieciskā pankroka manifestā. Gandu ik dienas pērk loterijas biļeti par naudu, ko izzog no mātes mīļākā bikšu kabatas, kamēr tā nodarbojas ar seksu, taču nekad nelaimē. Viņš satiek rikšu, kurš radījis personisku Brūsa Lī kultu ar altāri un rituāliem, viņi pīpē hašišu un nonāk dažādās divdomīgās situācijās, vienā no tām pat sastop filmas režisoru, kurš pastāsta, ka uzņem filmu par to visu. Reiz tomēr vinnējis palielu naudas summu, Gandu dodas zaudēt nevainību uz luksusa prieka namu, un filma piepeši iegūst krāsas – košas un satraucošas. Taču tas viss ir tikai ārējie elementi, kas neko nepasaka par filmas būtību. Brīnišķīgs montāžas un ieskaņošanas darbs, droša eksperimentēšana ar dažādiem kinovalodas paņēmieniem, Kalkutas ielas un atkritumu izgāztuves un, protams, mūzika, ko radījusi grupa Five Little Indians, – tas viss padara šo filmu obligātu jūsu kinomāna plānotājā.

Raksts no Janvāris 2022 žurnāla