Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Frics Langs
Sārtā iela, 1945
Scarlet Street, Fritz Lang
“Sārtās ielas” personāžu nepārtrauktās afēras un rosība nespēj mazināt priekšstatu, ka neviens no viņiem (vai pat neviens no mums) uz pavisam brīvu rīcību nemaz nav spējīgs – un var gadīties, ka, jo stingrāka ir pārliecība par pretējo, jo smagāk mēs maldāmies. Filmas galvenais varonis Kriss (Edvards Goldenbergs Robinsons) strādā par kasieri bankā un pēc darba glezno; kopumā viņa dzīve izskatās vienmuļa un plakana (kā vēlāk noskaidrojas, perspektīvas trūkst arī viņa gleznās). Kādu vakaru viņš pamanās uz ielas no uzbrukuma izglābt sievieti, vārdā Kitija (Džoana Beneta), – vai tā viņam vismaz šķiet. Kriss izlemj Kitijai stādīties priekšā kā slavens gleznotājs, pat nenojauzdams, ka arī viņa savu patieso seju un nodomus neatklāj (šajā gadījumā: izkrāpt no Krisa pēc iespējas vairāk naudas un nogādāt to savam “uzbrucējam” Džonijam, kurš īstenībā izrādās viņas līgavainis). Visi trīs tēli labprātīgi metas maldu un pašapmāna jūklī, un ar laiku viņu greizās iedomas par iespēju kontrolēt situāciju un brīvi izvēlēties cita pēc citas sabrūk, līdz nekas vairs neatliek kā vien padoties likteņa priekšā – dažiem, iespējams, par atvieglojumu, bet dažiem ne (īpaši skatītājiem un vēl jo vairāk Krisam).