Dāvis Sīmanis

Faraonu zeme, 1955


Hovards Hokss

Faraonu zeme, 1955

Land of the Pharaohs, Howard Hawks


Izņemot Mārtinu Skorsēzi un vēl dažus franču “autoru” teorijas adeptus, kino režisori un kritiķi izvairās runāt par šo Hovardam Hoksam pavisam netipisko filmu. Atšķirībā no režisoram ierastajām attiecību komēdijām vai kara filmām šis pārmaiņas pēc ir tā dēvētais “zobenu un sandaļu” kino. Filmas darbība risinās faraona Heopsa valdīšanas laikā Ēģiptē 3. gadu tūkstotī pirms Kristus, izvēlētais laikmets tomēr netiek glorificēts, bet gan piemērots stāstam par valdnieka un viņa jaunās sievas alkatību un neslēpto gigantomāniju, kad viņi ceļ lielāko no cilvēkiem pazīstamajām piramīdām. Hokss izvairās no episkajam stilam raksturīgajām pārspīlētajām kaujas ainām vai operu iestudējuma struktūras. Tas, visticamāk, arī bija banālais iemesls tam, ka filma pēc iznākšanas tika bargi kritizēta un tās apmeklējums (līdz ar to peļņa) bija necils. Hoksa tuvākais draugs rakstnieks Viljams Folkners, kurš rakstīja filmas scenāriju, uzreiz ņēmās taisnoties, ka viņam neesot bijis ne jausmas, kā rakstīt seno ēģiptiešu dialogus, bet pats režisors sūdzējās, cik grūti bija filmēt, izmantojot krāsaino platekrāna formu. Bet tagad filma skatāma citādi, vēstures stāsts uz ekrāna tieši savas vienkāršības dēļ liekas ticams un, kā šķiet, notver savu Ēģiptes pagātnes Zeitgeist.

Raksts no Marts 2023 žurnāla