Dāvis Sīmanis

Džons Halperns "Pārveidotājs" 1979

Džons Halperns

Pārveidotājs, 1979

Transformer, John Halpern


Skaidrības labad uzreiz pateikšu, ka Jozefs Boiss man vienmēr bijis nozīmīgākais iepriekšējā gadsimta otrās puses mākslinieks. Ne tikai tādēļ, ka viņa darbi izraisa stindzinošas klātbūtnes efektu, bet arī tādēļ, ka viņš bija viens no retajiem, kurš spēja padomāt un artikulēti izteikties par to, ko darīja mākslā. Halperna filma ir Boisa vienīgais kinoportrets, kas tapis viņa dzīves laikā, precīzāk, retrospekcijas izstādes laikā Ņujorkā Gugenheima muzejā 1979. gadā. Dokumentālās filmas kinematogrāfiskajām kvalitātēm nav nozīmes, jo mūsu skatīšanās pieredzei svarīgs ir tikai notvertais autors (sava veida mežonis un pravietis vienlaikus), kurš pasaka tik daudz no tā, ko mēs paši labprāt būtu kādreiz nodomājuši. Turklāt paralēli vaļsirdīgai filozofēšanai šeit atklājas arī hrestomātiskie stāsti par Boisa dzīvi. Kaut vai pieredze Krimā, virs kuras krievi notrieca viņa vadīto lidmašīnu Otrā pasaules kara laikā; tur, ieziests ar taukiem, ietīts filcā, viņš izdzīvo, lai vēlāk šos materiālus padarītu par galvenajiem elementiem savās instalācijās. Galu galā viņš filmā nepiemirst arī par skatītāju, atgādinot: “Wir alle sind Künstler.”