Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Verners Hercogs
Domu teātris, 2022
Theater of Thought, Werner Herzog
Vernera Hercoga jaunākā filma par cilvēka smadzenēm šķiet uzņemta graciozā steigā: uz to varētu būt mudinājušas bailes, ka īstenot identisku projektu uzņemsies kāds cits – jo režisora ieskatā “šo filmu varētu uzņemt jebkurš” –, kā arī bažas, ka jau drīz zinātne ļaus nolasīt visu filmu no autora prāta, pirms viņš tai ķēries klāt. Filmā rādītas režisora tikšanās ar vadošiem neirozinātniekiem, biologiem, mākslīgā intelekta pētniekiem un citiem sarunu biedriem, kas palīdz likt kopā prāta, smadzeņu un tehnoloģiju mozaīku, pat ja daži tās fragmenti prasa aizkadra balss (t.i., Hercoga) komentāru: “Atzīšos, ka neko no tā nesaprotu, taču tas mani fascinē.” Īsi, bet pēc būtības iztirzātas ētiska rakstura dilemmas; nemieru, ko neizbēgami izraisa tādi temati kā domu lasīšanas ierīces vai galvā implantēti čipi, papildina cerību pilni iztēles lidojumi un pastāvīga atgriešanās pie cilvēciskuma – sākot ar izjūtām, kas pārņem akrobātu, kurš iet pa virvi, beidzot ar priekpilniem sapņiem par sarunām ar papagaili vai dejām ar kolibri. Un tam visam fonā – apbrīns par skaisto, kas mīt jau zināmajā, vēl neizprastajā un šo abu dimensiju robežšķirtnē.