Dāvis Sīmanis

Bertrāns Blijē "Aukstās uzkodas" 1979


Bertrāns Blijē

Aukstās uzkodas, 1979

Buffet froid, Bertrand Blier


Kad ofisu darbinieki dienas beigās pamet La Défense rajonu Parīzē, tas pārtop par 70. gadu betona arhitektūrā tērptu izmirušu zonu. Naktī šajā kinematogrāfiski pamestajā pilsētā klīst trīs filmas galvenie varoņi – filozofs bezdarbnieks (Žerārs Depardjē), policijas inspektors (ko atveido filmas režisora tēvs, arī Bertrāns Blijē) un slepkava (leģendārais Žans Karmē). Viņu nejaušā draudzība ir tikpat absurda kā filmas sižets, kurā turpat ikdienišķā kārtā notiek slepkavības, attiecībās cilvēki rīkojas pretēji jebkādai uzticamai psiholoģijai, epizodes pārtrūkst un atjaunojas pēkšņi, un tā vien šķiet, ka filma vienlaikus attiecas uz visu un neko. Ņemot par pamatu vienkāršu kriminālsižetu, Blijē pamanās izstāstīt stāstu par mūžīgu neizpratni pašam par sevi. Depardjē varonis kā liels putns ar izbrīnītām acīm raugās apkārt, lai ik pa brīdim uzdotu sev jautājumu: vai es kādu nogalināju, vai man ir tiesības nogalināt? Melnais humors un tukšuma estētika pavada šo Beketa vai Jonesko lugām līdzīgo bezmērķīgumu, ar kuru varoņu trio dodas savā caur un cauri eksistenciālajā odisejā.

Raksts no Marts 2021 žurnāla