Ballīte, 2017

Sallija Potere
Ballīte, 2017
The Party, Sally Potter

Šīs filmas estētiskā vērtība koncentrēta izmeklētā aktieru ansamblī, kas savstarpēji apmainās zaimiem un ciniskām piezīmēm, kādas iespējams sacerēt tikai dušā, gudrojot asprātīgas replikas ķīviņam, kas sen aiz muguras. Vairumā gadījumu šo izteikumu autore ir Patrišas Klārksones atveidotā Eiprila. Citi personāži ierodas ballītē un mentāli virpuļo katrs ap savu asi, turpretī viņa kādu draudzeni nokristī par “pirmklasīgu lesbieti un otršķirīgu domātāju”, citas draudzenes vīru – par “baņķieri aunapieri, kam piemīt mīklainas spējas ar citu nelaimēm pelnīt miljonus”, bet sava laulātā, dziednieka Gotfrīda, okultās prātulas pārtrauc ar verdiktu: “Pakutini aromterapeitu, un atradīsi fašistu.” It kā ar to nepietiktu, vannas istabā ieslēdzies Kilians Mērfijs svīst, nervozē un no vannas malas šņauc kokaīnu, bet viesistabā cits pēc cita atklājas pretrunīgi dzīvības un nāves vēstneši: grūtniece, kas gaida trīnīšus, izģindis akadēmiķis, kam atklāta neārstējama slimība, šaujamierocis, dūmi un uguns. Bet šķiet, ka degt varētu kaut visa pasaule, ballītes viesiem tāpat atrastos vieta virspusīgām pļāpām par neuzticību parlamentārismam un Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmai. Vārdu sakot, teātris, taču caurcaurēm īsts: “Tā nav liekulība. Lai uzvarētu, dažreiz vienkārši jātēlo.”