Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Terijs Giljams
Bailes un naids Lasvegasā, 1998
Fear and Loathing in Las Vegas, Terry Gilliam
Nezinu, vai var būt pareiza apmēra neprāts, bet šī filma, šķiet, tādu piedāvā. Tas meskalīna un dietilētera daudzums, ko lieto filmas varoņi, kaut kādā tikai Terijam Giljamam saprotamā veidā tūlīt pat apreibina arī skatītāju. Iespējams, amerikāņu režisoram šo komiskā haosa virpuli palīdzēja iegriezt pieredze ar britu humoru, kas gūta, esot vienam no Monty Python grupas radošajiem prātiem. Psihedēliskajā odisejā – kas, iespējams, kādam var likties kā neveiksmīga dzīšanās pēc amerikāņu sapņa, bet citam, tieši otrādi, kontrkultūras manifests, – viss ir sadrumstalots un neskaidrs. Skaidrs, ka galvenā varoņa ideja paņemt mašīnu, piepildīt tās bagāžnieku ar sintētiskajām narkotikām, lai kopā ar savu visai ekscentrisko advokātu dotos uz Lasvegasu, jau paredz diezgan pamatīgu pieredzi. Bet šīs pieredzes nebūtu, ja filma nebūtu balstīta Hantera S. Tomsona romānā, kura rakstnieks, pats “uz savas ādas” izmēģinājis visus iespējamos narkotripus, filmā kalpoja par Džonija Depa spēlētā gonzo žurnālista Raula Djūka prototipu. Robežas starp veselo saprātu un halucinogēnām ilūzijām te ir izplūdušas, tā arī nesniedzot atbildi, vai ekrānā notiekošais ir cilvēka psihes atspoguļojums vai satīra par mūsu visumā dumjo realitāti. Lai gan varbūt vārds “realitāte” šeit nav vietā.