Babetes dzīres, 1987

Gabriels Aksels

Babetes dzīres, 1987

Babettes Gæstebud, Gabriel Axel

Ja nu nepieciešams kategorizēt filmas tematiski, tad “Babetes dzīres”, kas uzņemtas pēc Karenas Bliksenas stāsta motīviem, pieder pie gastronomijas filmām: centrā ir ēdiens, un viss notiekošais grozās ap tā gatavošanu, galda klāšanu, ciemiņiem, ēšanas procesu. Taču tas viss, skaidrs, ir par kaut ko daudz vairāk. Filmas darbība notiek kādā Dānijas nostūrī 19. gadsimta vidū. Pie divām ticīgām un askētiskām māsām Babete, gatavojot vienkāršus ēdienus, nostrādā vairākus gadus, līdz, kā izrādās, izcilā šefpavāre nolemj sarīkot ciematiņa iedzīvotājiem smalku mielastu. Bezzobainās veco cilvēku mutes laimīgi čāpstinās bruņurupuču zupu, paipalas pastētē ar trifeļu mērci un ko tik vēl ne, lai liktu mums, siekalām mutē skrienot, sajust draudzības, kopābūšanas un galu galā pašas dzīves dievišķo garšu. Lūk, ēdienu apraksti un gastronomiskās līdzības bieži vien ieved banālībās: iespējams, tāpēc dievbijīgie vecīši nolemj, ka par ēdienu un dzērienu mielastā nerunās. Uz ģenerāļa sacīto: “Diezgan droši, ka šis ir 1860. gada Veuve Clicquot,” kāds vīrs atbild īsi: “Esmu diezgan pārliecināts, ka rīt snigs.”