Dāvis Sīmanis

24 stundu ballītes cilvēki, 2002


Maikls Vinterbotoms

24 stundu ballītes cilvēki, 2002

24 Hour Party People, Michael Winterbottom


“24 stundu ballītes cilvēki” ir visai uzbudinošs kino darbs, kas, tā vien šķiet, radīts pēc veselas buķetes psihedēlisko vielu salietošanās. Samiksējot britu asprātību ar rokmūzikas vēstures stundu, apvienojot to ar vizuālu paņēmienu eksploziju, Vinterbotoms mūs ieved Mančestras mūzikas pasaulē laikā no 70. gadiem līdz pat 90. gadu sākumam. Leģendārā ierakstu leibla Factory Records dibinātājs Tonijs Vilsons, kuru filmā ar anarhistisku izcilību spēlē Stīvs Kūgans, ir mūsu gids caur mūzikas klubiem, ielu stūriem, ballītēm un ierakstu sesijām. Viņš noteikti ir interesantākais mūzikas vēstures skolotājs, kādu vien var sastapt, turklāt tāds, kas ar optimismu vēsta par vidi, kurā visi mūziķi ir apņēmības pilni sašķaidīt gan savu dzīvi, gan Factory Records biznesu, fonā skanot Joy Division “Love Will Tear Us Apart”. Vai tā ir laba filma? Noteikti ļoti ambicioza, haotiska, nedaudz stresaina; savā ziņā līdzīga filmas nosaukumā pieminētajai ballītei. Bet, pieļauju, Vinterbotoms arī vēlējās radīt dezorientējošu darbu, lai tas kinematogrāfiski sakristu ar muzikālo laikmetu, kas tajā atveidots, un pēc tā noskatīšanās būtu nepieciešama vismaz nedēļu ilga detoksikācija.

Raksts no Jūnijs 2023 žurnāla