Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kāpēc vieni uzskata, ka rasols bez siļķes un nēģiem nav īsts rasols, savukārt citi domā, ka šādas piedevas šajos salātos ir zaimošana? Un cik smalki rasola sastāvdaļām jābūt sagrieztām? Kāpēc vēl padomju laikā sviestu svētku galdā nevarēja celt vienkārši tāpat, bet no tā bija jāizveido rozītes vai vēl kaut kādas puķītes? Kāpēc pildītām olām bija jāuztupina tomātu pusītes tā, lai tās izskatītos pēc mušmirēm līdzīgām sēnēm? Un kāpēc, klājot svētku galdu, bieži vien tika piedāvātas gan baltā un sarkanā vīna, gan degvīna un limonādes glāzes? Izrādās, ka uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem atbildes var meklēt ne vien virtuves sarunās vai svinību mielastos, bet arī zinātniskā veidā: to šajā vietnē apliecina, uzdrošinos tā domāt, vadošā ēdienu un ēšanas tradīciju pētniece Latvijā Dr. art. Astra Spalvēna. “Interesantā kārtā mana interese par ēdiena teorētiskajiem aspektiem sakrita ar iespēju vienlaikus pievērsties praktiskajiem aspektiem – 2005.–2008. gads Latvijas sociālekonomiskajā vēsturē zināmi kā treknie gadi,” viņa raksta. “Gastronomija kļuva par manu hobiju: pirku grāmatas par ēdienu, pirku ēdienus un dzērienus un no sirds iedziļinājos šajā jaunatklātajā visumā. Vienlaikus gribējās saprast – kāpēc?” Pastiprināta interese šai lapai tika pievērsta pērnā gada nogalē, kad sociālajos tīklos ļaudis čakli dalījās ar publikāciju, kas bija veltīta padomju laika Jaunā gada svinēšanas tradīcijām un to ietekmei līdz pat mūsdienām.