Pauls Bankovskis

Kā zviedru laikos

https://arheologubiedriba.lv/2017/01/27/17-gadsimta-kartes/

Šķiet, viens no senu karšu, tāpat arī senu ainavu zīmējumu vai fotogrāfiju pievilcības noslēpumiem ir vēlme saskatīt acīmredzamas atšķirības starp to, kā viss bijis kartes, attēla vai fotoattēla tapšanas brīdī, un to, kā viss ir tagad, proti – ļoti uzskatāmā, lai neteiktu pat taustāmā, veidā izjust laika ritējumu. Ar Latvijas Arheologu biedrības gādību un karšu izdevniecības “Jāņa sēta” palīdzību ir tapusi digitalizēta liela izmēra zviedru laiku (Vidzemē no 1629. līdz 1721. gadam) karšu kolekcija. Kartes, kas pazīstamas arī ar nosaukumu “piektdaļas kartes”, ir precīzi “uzklātas” uz attiecīgā Latvijas nogabala kartes, kas atbilst jaunākajiem kartogrāfijas standartiem. Pat ja neesat vēsturnieks vai arheologs, kam, kā noprotams, šeit publicētie materiāli paredzēti vispirmām kārtām, arī visi pārējie laika ritējuma īpatnējo dabu te var iepazīt pat vairākos līmeņos. Lai gan, mēģinot 17.–18. gadsimta kartēs atzīmētos punktus novietot precīzi uz 21. gadsimta mākslīgo zemes pavadoņu laikmeta kartes, seno karšu lapas ir nācies šur tur pastiept, šur tur saspiest, karšu atbilstība tomēr ir godbijīgas apbrīnas vērta. Nākamais solis jau varētu būt iedziļināšanās kartēs lasāmajā, un tad līdzās puslīdz atpazīstamiem nosaukumiem var sākt uzmeklēt tādas vietas kā Kremon, Lemsal, Sessegal, Pernigel, Lemburg, Rodenpois, Salis, Kircholm, Roop un Jürgensburg.