Milo Raus "Nākotnes atgūšana"

Milo Raus

Nākotnes atgūšana

Hamburga: Rowohlt, 2023

Reiz Pjatigorskis teica, ka jebkura zināšana, kas iekļauta savā apziņas laukā, dod neatkārtojamu iespēju izmainīt sevi. Tas man ienāca prātā, nejauši lasot pazīstamā šveiciešu režisora Milo Raua grāmatiņu par sevi tagadnes laikā. Lai raksturotu mūsu situāciju, Raus stāsta par mazu filmiņu, ko viņš atradis internetā: tā ir par nelielu, provinciālu Šveices pilsētiņu Rolu – diez vai par to vajadzētu zināt kaut ko vairāk nekā to, ka tur vienā laikā dzīvoja un nomira pasaulslavenie režisori Godārs un Strobs. Filmiņā par Rolu izmantoti galvenokārt Google maps robota uzņemti bezpersoniski Rolas attēli, bet pēkšņi uz viena var ieraudzīt Žanu Liku Godāru ar pēdējo sievu, līdzautori un režisori Annu Mariju Mjevilu. Filmiņas fonā skan lieliskā mūzika no Godāra filmas “Nicinājums”, un filma beidzas ar kameras pārbraucienu uz debesīm; tāpat beidzas arī Godāra filma. Milo Raus izmanto šo spēcīgo tēlu, lai raksturotu totālu tagadni, no kuras gribas aizbēgt, līdzīgi kā aizbēg skatiens filmiņā. Tieši šādi atklāsmes mirkļi, saistīti ar attālināšanos no sevis un atvērtību pasaulei, viņaprāt, padara dzīvi nesaprotami saaustā tagadnē panesamu. Raua lasīšana nav nekāds īpašs “šeit un tagad” piedzīvojums, tomēr viņa ieviestais melanholiskais pēdējais, mākslas likums izlīdzina nepatiku pret rakstītāja rakstītāja pašpārliecinātību. Tas skan: “Esi pazemīgs un mierīgs.” Jo lielāka ir lieta, ar ko es nodarbojos, jo kļūstu mazāks. Saka Milo Raus.