Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Līgotņu Jēkabs
Latvijas valsts dibināšana
Rīga: V. Olava fonda sabiedrības izdevums, 1925
Piecsimt lappuses biezās grāmatas apakšvirsraksts vēsta, ka stāsts ir par “Latvijas valsts tapšanas pirmo posmu” (līdz 1918. gada 18. novembrim) – tātad par laika posmu, kas nepārsniedz apmēram pusotru gadu no Nacionālās padomes dibināšanas priekšdarbiem līdz valstiskās neatkarības pasludināšanai. Grāmatu neesmu izlasījusi, tomēr šad un tad to palasu, jo Līgotņu Jēkabs – šis sentimentālais, viduvējais dzejnieks – ir skrupulozs faktu atreferētājs. Vēl jo vairāk – tieši šī turēšanās pie faktiem, atturīgā, bet skaidrā, nesamākslotā valoda, kā arī daudzo dokumentālo avotu citēšana ļauj viņam uzburt ticamu laikmeta ainu. Piemēram, sūtnis Kārlis Zariņš kopā ar bijušo Valsts domes viceprezidentu baronu Meiendorfu tiekas ar Pēteri Stučku, tolaik padomju komisāru Pleskavā, lai panāktu lielinieku sagūstīto latviešu ķīlnieku atbrīvošanu: “Stučka bija stipri vēss, bet tomēr korekts. Vispirms viņš uzsvēra, ka mēs visi reprezentējot tādas iestādes, kuras strādājot pret Padomju valdību, bet ja nu mēs tagad griežoties pie viņa, vai tad gribot uz priekšu atzīt Padomju varu? Meiendorfs atbildēja, ka mēs visi atzīstam valsts varu, ja tāda vispāri ir, jo labāki kaut kāda valsts vara, nekā nekāda.”
Pašu Līgotņu Jēkabu padomju vara izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, un gadu vēlāk viņš jau bija miris. Savukārt viņa grāmatas esot samaltas Slokas papīrfabrikā.