Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Karls Profers
Bez kupīrām
Maskava: AST, 2017
Nu pietiek jau. Šķiet, ka nupat Brodskis jau pārpildījis to pieminēšanas apjomu, pēc kura atsaukšanās uz viņu sāk kļūt par banalitāti, bet vēlmei viņu lasīt nākas pārvarēt atturēšanos no pūļa gaumes. Cerams, ka šis apstāklis arī beidzot ļaus viņam ieņemt nevis oficiālo, bet viņa īsto vietu, no kuras nepavisam ne obligāti jābaro nenotikušu cilvēku skumjas.
Amerikāņu literatūrpētnieka Karla Profera grāmatiņa gan varbūt arī nav jāpieskaita pie sliktākajiem brodskiādes piemēriem: tā adresēta amerikāņiem, tās labo īpašību vidū ir skaidra un vienkārša izteiksme, un, galu galā, piezīmes par Brodski (par to publicēšanu dzejnieks draudēja Profera atraitni iesūdzēt tiesā) ir tikai daļa no teksta: grāmata veltīta krievu rakstnieku (Mandelštama, Bulgakova, Majakovska) atraitnēm, un vērtīgākās lappuses vēsta par Nadeždu Mandelštamu, nevis Brodski. Nadežda Mandelštama, kuras garais mūžs veidoja īstu pieminekli viņas dižajam vīram, Profera grāmatā skaisti apgāž krievu literatūrmīļu aizspriedumus, ka īstu literatūru rada tikai tikumiski nevainojami cilvēki. Neaizmirstamām frāzēm pievienojas vēl dažas no Mandelštamas: “Ak, ja jūs man atsūtītu kādu pornogrāfiju! Dievinu pornogrāfiju!” “Es piekrāpu Osipu tikai pāris reizes. Vajadzēja biežāk.” Un, saprotams, jautājums, komentējot Karla Profera stāstīto, ka Josifam Brodskim bijis infarkts: “Pārpisies?”