Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Jēkabs Barkāns
Noklusētās sāpes
Rīga: biedrība “ICEJ Latvija”, 2017
Enerģētikas profesora Jēkaba Barkāna atmiņu stāsts par ģimenes izglābšanos no holokausta – un viņa ģimene Krāslavā diemžēl tāda bija vienīgā – šķiet, ir pirmā no Latvijas ebreju atmiņu grāmatām, kuru pavada luterāņu un katoļu arhibīskapu pēcvārdi, kurai ir divi zinātniskie redaktori vēsturnieki un vēsturnieka priekšvārds. Gribas domāt, ka tas apliecina Latvijas sabiedrības raisīšanos vaļā no sastingušās pozas attieksmē pret vēstures notikumiem, lai gan nemaz tik droša par to, ka šī atbrīvošanās jau būtu plaši vērojama tendence, es neesmu.
Šis ir vienkārši un skaidri uzrakstīts stāsts ar pilnu amplitūdu: nelietību, tumsonību, savtīgumu, uzticēšanos, pašaizliedzību, nenodošanu. Amplitūdas tumšais gals aprakstīts ar precizitāti, kas ir šausminošāka par jebkuru emocionālu izvirdumu.
Mazliet par glābējiem. Te nu būtu jāsaka kā vienā ebreju anekdotē: jūs, protams, smiesities, bet… Pie Latvijas robežas Baltkrievijas pusē dzīvojošais poļu zemnieks, kas trīs gadus slēpa savās mājās sešus ebrejus, bija vietējais kontrabandists. Cik pazīstami! Žanis Lipke par savu nemuitoto preču biznesu pat sēdēja pirmskara Latvijas cietumā, ar neatļautu pārtikas produktu piegādi nodarbojās viņa palīgi – Dobeles apkārtnes zemnieki –, nelegāli iegūti līdzekļi un nelegāls alkohols Žanim ļāva atpirkties kritiskās situācijās. Kaut ko vispārināt nebūtu prātīgi, jo glābēju vidū bija visdažādākie cilvēki, tomēr līdzās katoļu priesteriem, kuru godpilnā konsekvence arī Barkāna stāstā parādās ļoti pārliecinoši, uz klusējošā vairākuma fona šie likuma necienītāji vardarbības apstākļos mūsu acu priekšā no antivaroņiem pārtop varoņos. Un atkal piedalās viņu bērni.