Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Fikrets Demirāgs
Gaisos tālu medību balsis
No turku valodas atdzejojis Uldis Bērziņš
Rīga: Lietusdārzs, 2009
Grāmata – mazliet piemirsies sveiciens, titulā lielajiem, apaļajiem Bērziņa burtiem ierakstīts: “Uldis. 27.09.2009.” Nu labi, ka ierakstīts, jo izdevniecība nav gribējusi, lai zina izdošanas gadu. Toties ir pateikts, ka Kipras turku dzejnieks pats izvēlējies dzejoļus, un abi ar atdzejotāju pateicas Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājai par to, ka “Vidusjūras saule atmirdzējusi Baltijas janvārsvinā”. Man švaki ar brillēm, protams, ka izlasu “janvārvīnā” un kļūstu ne nu apskaidrota, bet spoži izgaismota novembrmiglā. Fikreta saule apspīd asinsmākoņus un dzeloņdrātis. Datējums fiksē Kipras izmisuma punktus un “cilvēklappuses, kas lidinās/ kādas vēstures barbariskajos, feodālajos vējos –/ vēstures, kuras gaitā nevienam nav paveicies izskriet pa apakšu varavīksnei”. “Lādiņi urbās cits aiz cita,/ lādiņi urbās cits uz cita,/ miroņi gūlās cits zem cita, cits uz cita.” Lūk, arī atbilde uz banālajiem jautājumiem, vai un ko ir iespējams izdzejot no kara: “Ja es sauktu, gan tavu atbildi saklausītu./ CELIES, NĀC, UZARSIM MIERA LAUKU!”