Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Deniss Hanovs
Dons Žuans atgriežas: Volfganga Amadeja Mocarta opera Don Giovanni 18. gadsimta komunikācijas telpā
Rīga: Zinātne, 2016
Kādā labākā pasaulē es atļautu izdot tikai šādas grāmatas – skaistas un spartiski vienkāršas, rūpīgi pārdomātas un tā īsti nevienam nevajadzīgas. Pirmais, kas liek šo grāmatu iekārot, ir tēmas apraksts apakšvirsrakstā. Kāda mums daļa gar to, kas notika ar Mocarta operu 18. gadsimta komunikācijas telpā, ja paši ar savējo komunikācijas telpu vairs netiekam galā? Valdzinošs ir šāds akadēmiskais elitārisms un gluži ezoteriskā interese par tēmu, kurai jau sen būtu bijis jābūt izpētītai, vai arī – ja tā nav izpētīta, tad acīmredzot nevienu neinteresē. Autora intonācija gan uzreiz atbruņo pat nesagatavotu lasītāju – tā ir draudzīga un apgaismības laikmetam atbilstoši izglītojoša, taču līdz proletāriski populārzinātniskam stilam tā arī nenolaižas. Bijību iedveš cits, ne mazāk svarīgs grāmatas aspekts – iesējums un noformējums, kura māksliniecisko pusi radījis Latvijā pagājušajā gadā sevi jau pierādījušais bēglis un imigrants no Baltkrievijas Aleksejs Muraško. Brīvā sleja zemsvītras piezīmēm un lasītāja komentāriem lappušu iekšmalās lieliski sasaucas ar sējuma smagumu un pamatīgumu, apliekamā vāciņa stilizēto “prastumu” un izvēlētā papīra aristokrātisko eleganci. Šādā grāmatā gribētos iemigt un nepamosties vairs.