Inese Zandere

Bernds Brunners "Gulēšanas māksla. Horizontālā dzīvesveida rokasgrāmata"

595a3cff7a023.jpgBernds Brunners

Gulēšanas māksla. Horizontālā dzīvesveida rokasgrāmata

Maskava: Tekst, 2016



Kultūrtērzējoša grāmata, kādas es diez ko nespēju palasīt – un tomēr priecīgi veicu diagonālu pārskrējienu pa sev tik tuvo tēmu. Saņēmu visu nepieciešamo apstiprinājumu intuitīvi uztaustītajām un iekoptajām metodēm, kas palīdz guļus stāvoklī nekustoties izkustēties no bezcerīgiem prāta stāvokļiem, apturēt bezjēdzīgo, trīcošo uztraukumu, atbrīvot stīvi socializēto mugurkaulu, atmest ārējo un atrast sevī paslēpto. Vārdu sakot, guļus stāvoklis uz nomoda un miega robežas ir veids, kā strādāt. Un es te nebūt nedomāju tikai rakstīšanu guļus (kā Rainim), lai gan arī lasīšana man nozīmē tikai un vienīgi atrašanos guļus. Kad sākas pļāpājošākas lappuses, kas atgādina ilustrēto nedēļas žurnālu izglītojošos rakstus, piemēram, par to, kā miega pozas, iespējams, raksturo personību, tās var pašķirt pāri. Fizioloģija, guļamās virsmas, bezsvara stāvoklis, zīdaiņu guldināšana – var jau to visu zināt, bet mierīgi var arī nezināt, vienkārši apgulties, kā ērtāk, un būt. Šai grāmatai noteikti pietrūkst pie visiem čestertoniem un miega pētniekiem vēl citāta no Kārļa Skalbes: “Es guļu zem ābeles un skatos vaļā acīm bez domām debesu zilumā, kur arī nav nekādu domu, ja neskaita mazo balto mākonīšu domas, kuras vējš tikpat viegli uzpūš un aiznes.”