Ilmārs Šlāpins

Anatols Franss "Pingvinu sala"


Anatols Franss

Pingvinu sala

Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1953


“Buržuāziskās mākslas pagrimuma un trunēšanas laikā Franss pretstatījumā imperialistiskajam barbarismam nostāda pasaules literatūras dižas humānistu, apgaismotāju un demokratu tradīcijas,” pēcvārdā raksta I. Glikmanis. Romāns sarakstīts 1908. gadā un satīriskā alegorijā pārstāsta Rietumu civilizācijas vēsturi kā kādas pingvīnu evolūcijas gaitu uz nošķirtas salas. No pirmatnējas kultūras caur kristietības ienākšanu un tikumu pagrimšanu, politiskām sazvērestībām un liekulībām, asiņainām revolūcijām un kapitālistisko morāli līdz ironiski gaišai tehnoloģiju pārņemtai pasaulei – ar raksturīgo mīlīgo cinismu Franss ķidā cilvēku rases trūkumus un alošanās, izvairīdamies no tiešas ideoloģiskas moralizēšanas, taču kā Rietumu sabiedrības kritiķis bijis atzīts Padomju Savienībā. Lai arī esam jau neatgriezeniski aizmirsuši, kādus tieši personāžus un sava laika Francijas politiskos lēmumus viņš pārvērtis pingvīnu valsts simbolos, viņa īpatnējā antiutopija joprojām kalpo gan kultūrvēsturiskām studijām, gan mūsdienu televīzijas seriālu izlutinātā mietpilsoņa psihes kairināšanai.

Raksts no Aprīlis 2020 žurnāla