Ilmārs Šlāpins

Igor Stravinsky: The Rite of Spring

Esa-Pekka Salonen / San Francisco Symphony
Igor Stravinsky: The Rite of Spring
2023, San Francisco Symphony

Stravinskis noteikti ir viens no Salonena mīļākajiem komponistiem, bet atgriešanās pie “Svētpavasara” notiek ne pirmo un arī ne otro reizi. “Svētpavasaris” vispār ir tāds skaņdarbs, pie kā diriģenti mēdz atgriezties; pavirši pārskatot diskogrāfiju, var atrast vismaz 138 dažādus albumus, kuros būtu iekļauts kāds tā ieraksts. Šķiet, diriģenti nekādi nespēj samierināties ar rezultātu un atkal un atkal mēģina no jauna. 50 labāko ierakstu vidū (dažādu šo sarakstu sastādītāju versijās) atrodami trīs ieraksti ar pašu Stravinski pie diriģenta pults (1929., 1940. un 1960. gadā), divi Herberta fon Karajana ieraksti (1964. gada izpildījums ļoti neesot paticis autoram, vēlreiz viņš mēģināja 1977. gadā), pa trim reizēm “Svētpavasari” ierakstījuši Pjērs Bulēzs, Saimons Ratls un Leonards Bernstains (viņa 1958. gada ieraksts ar Ņujorkas filharmoniķiem tiek uzskatīts par nepārspētu šedevru), savas strīdīgākās versijas “Svētpavasarim” ierakstījuši Valerijs Gergijevs un Teodors Kurendzis. Esa Peka Salonens arī iekļuvis atzītāko šī skaņdarba interpretu lokā: 1989. gada ieraksts ar Londonas Filharmonijas orķestri liek sirdij pukstēt straujāk, taču pazūd septiņu CD izdevumā starp citiem skaņdarbiem, 2006. gada ieraksts ar Losandželosas Simfonisko orķestri ir nosaukts par visu laiku labāko “Svētpavasara” izpildījumu, albumā to ievada Musorgska “Nakts Kailajā kalnā” un Bartoka “Brīnišķīgais mandarīns”. Un nu viņš vēlreiz pieķēries šim darbam ierakstā, kurš izdots tikai kā digitāls albums, šoreiz bez kāda cita skaņdarba līdzās, kas piešķirtu to vai citu kontekstu. Tas vienlaikus ir viņa kā diriģenta pirmais ieraksts kopā ar Sanfrancisko Simfonisko orķestri, iespējams, šādā rituālā pārbaudot un saliedējot mūziķus.

Raksts no Marts 2024 žurnāla