Ilmārs Šlāpins

Beverly Glenn-Copeland "The Ones Ahead"


Beverly Glenn-Copeland

The Ones Ahead

2023, Transgressive Records


Viņš piedzima 1944. gadā Filadelfijā kā Beverlija. Vecāki mīlēja mūziku, tēvs mājās ik dienas pa vairākām stundām esot uz klavierēm spēlējis Bahu, Šopēnu un Mocartu, māte dziedājusi spiričuelus, bet tad, kad meita iestājusies Makgilla Universitātē Monreālā un bijusi ne tikai vienīgā melnādainā studente klasiskās mūzikas kursā, bet arī sākusi apzināties dzimumidentitātesproblēmas, viņi nolēma izmēģināt elektrošoka terapiju, kas tolaik bija populārs līdzeklis geju un lesbiešu pāraudzināšanai. Rezultātā Beverlija izstājās no skolas un sāka savu visai savdabīgo unneatdarināmo ceļu mūzikā. Divi pirmie soloalbumi – “Beverly Copeland” un “Beverly Glenn-Copeland” – iznāk ar nepilna gada starpību 1970. gadā, pirmais balstīts folka un vācu Lieder tradīcijās, otrajā jūtams lielpilsētas džeza iespaids pēc pārcelšanās uz Toronto. Tad sekoja 15 gadus ilgs pārtraukums, darbs televīzijā, kur viņa rakstīj mūziku bērnu raidījumiem, bet 1986. gadā Beverlijs (tobrīd viņš sevi jau apzinājās kā vīrieti, lai gan publiski to atklāja 2002. gadā) iegādājās Atari datoru, Roland TR-707 bungu mašīnu, Yamaha DX7 sintezatoru un ierakstīja mājās sešu skaņdarbu albumu “Keyboard Fantasies”, ko izdeva nelielā tirāžā kasetē. Albuma un paša Kouplenda jaunatklāšana notika 2015. gadā, kad kāds japāņu kolekcionārs aizrāvās ar šo mūziku un sameklēja autoru, kam palūdza vēl kādus ierakstus tādā pašā garā. Albums tika remāsterēts, pārizdots, ironiskā kārtā iekļauts Sietlas laikraksta veidotajā “70 visu laiku labāko sieviešu ierakstu topā” un saņēma Polaris 2020. gada klausītāju balsojuma balvu, par Koplendu tika uzņemta dokumentālā filma, viņš atsāka muzicēt un uzstāties, un nu iznācis jauns, smeldzīgi skaists un skumji mierinošs albums, kas vismaz uz brīdi atjauno ticību labajam cilvēkos un galu galā arī tam, ka šai pasaulei ir nākotne.

Raksts no Septembris 2023 žurnāla