Dāvis Sīmanis

Radu Žude "Aferim!", 2015

Radu Žude

Aferim!, 2015

Aferim!, Radu Jude

Berlināles Sudraba lāci šis jautrais rumāņu “vesterns” saņēma jau pagājušajā mēnesī – pavisam noteikti par nacionālo paš­ironiju. Pietiek vien ar to, ka filmas ievadā kāds apsēsts priesteris lamā visdažādākās tautas, vieniem pārmetot slinkumu, citiem – rijību, bet beigās pasludinot, ka ar pašiem rumāņiem gan viss ir kārtībā. Patiešām, Radu Žude nolēmis, ka Čaušesku ēnas māktā zeme pelnījusi sa­­vus varoņus – 19. gadsimta Rumānijas klanu cīņas neprātā stilizēts šerifs un viņa dēls Balkānu piekalnēs un stepēs dzen pēdas izbēgušam čigānu vergam (tikpat labi – beztiesīgam indiānim), kurš salaidis ar vietējā atamana sievieti. Šie divi tad arī veiksmīgi saglabā filmas veselīgi humānistisko attieksmi pret dzīvi, lai gan laiks tāds, ka nav ne tikumu, ne cerību. Ne­zinu, kas šajā filmā pievelk vairāk – tās vecmodīgums ar pareizību epizodēs un pārspēlēto aktierspēli, norādes uz to, ka neviens jau nav pavisam labs vai slikts, vai arī vienkārši bērnības žanrs – Austrum­eiropas vesterns.