Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Rabih Abou-Khalil
Songs For Sad Women
2007, ENJA Reecords
Psiholoģija: vīrieši ir no Marsa, sievietes – no Beirūtas
Situācijas absurdais raksturs jau sen ir kļuvis par ikdienas banalitāti – mēs skatāmies televīzijā Libānas bombardēšanu un reklāmas pauzēs dodamies uz virtuvi, kur Radio 3 “Klasika” atskaņo kādu no daudzajiem Rabi Abū Kalila orientālā džeza albumiem. Šī mūzika ir tik nosvērta un harmoniska, vēl gluži jauneklīgais mūziķis tajā uzvedas kā pieredzējis un vieds skolotājs, ikreiz pieaicinot kādu jaunu dalībnieku, viņš uztur savdabīgi kosmopolītisku emigrantu ansambli – kontrabass, ģitāra, tuba, armēņu duduks, citreiz – akordeons, klavieres vai brazīliešu bungas. Viņa albumu konceptuālais ietērps ir ne mazāk noslēpumains
par zeltā un sudrabā tērptajiem disku apvākiem: tajos starp arābu rakstu zīmēm mīt kamieļi, smiltis,
vecas grāmatas, kaktusi, tēja un sultānu pamesti harēmi. Šoreiz skan dziesmas bez vārdiem – dziesmas skumjajām Libānas sievietēm, kuru neesošajās mājās putekļus izdzenā viltvārdis vējš.