Pjērs Ado. "Filozofija kā dzīves veids"

Uldis Tīrons

Pjērs Ado. "Filozofija kā dzīves veids"

Pjērs Ado.
Filozofija kā dzīves veids
Stepnoi Veter,
Sanktpēterburga, 2005

Franču filozofa Pjēra Ado grāmatiņa Plotīns vai Skatiena vienkāršība, kura krieviski iznāca Maskavā 1991. gadā, uz daudziem cilvēkiem atstāja ārkārtīgi spēcīgu iespaidu, gandrīz vai, varētu teikt, izmainīja viņu dzīvi. Šīs grāmatas ievadā tiek apgalvots, ka kaut kas līdzīgs noticis ar kādu jaunu amerikāni pēc Ado grāmatas Kas ir filozofija izlasīšanas. Un tagad beidzot manā priekšā ir vesela grāmata ar divu filozofu sarunām ar jau ļoti veco metru, un lai gan Ado raksta, ka stoiķiem filozofija bija īstena vingrināšanās savā domā un ikdienas dzīvē, to lasot, man nez kādēļ tomēr nerodas nekāda vēlēšanās, vismazāk – mainīt savu dzīvi. Bet vienalga interesanti izlasīt, ka, saskaņā ar Plutarhu, Sokrats bija filozofs nepavisam ne tādēļ, ka pasniedza universitātē, bet tādēļ, ka pļāpāja un jokojās ar draugiem, apmeklēja pilsētas laukumu un bez tam viņam bija priekšzīmīga nāve.
Un, ja godīgi, vislabāk man patika grāmatu izdevusī Sanktpēterburgas izdevniecība, to sauc Stepes vējš, ietilpst izdevniecību namā Kolo, un grāmata iznāk sērijā Katarse.