Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
1001 grāmata, kas tev jāizlasa pirms nāves
Pīters Boksols, red.,
Londona: Cassell Illustrated, 2007
Ja nosaukumu uztvertu nopietni un, pieņemsim, gadā es izlasītu 50 grāmatas pašreizējo, šķiet, 30-35 vietā, tad man būtu jānodzīvo vēl tikai nieka 200 gadi. Tas ir, pilnīgi ignorējot dzeju, publicistiku un visu citu, kas nav romāns. Par laimi, kādu daļu no gandrīz 950 lpp. biezajā kompendijā minētajiem darbiem es esmu lasījusi - optimistiski rēķinot, varbūt pusi. Tad vēl neesmu īsti pārliecināta, ka noteikti būtu jāizlasa visi 11 uzskaitītie Džona Maksvela Kutzē darbi, kaut arī viņš tiešām ir labs rakstnieks. Varbūt tomēr palasīt ko nebūt no Orhana Pamuka, kurš ir vismaz tikpat labs, taču grāmatā nez kāpēc nav iekļuvis (acīmredzot tās 2007. gada izdevums sagatavots pirms Nobela laureātu izziņošanas)? Te gan patiesības vārdā uzreiz jāpiebilst, ka apakšvirsrakstā minētā izsekošana romāna attīstības vēsturei galvenokārt attiecas uz angliski rakstīto literatūru, izceļot šo to no frančiem, krieviem un vāciešiem un kā garšvielu šķipsnu piesviežot arī pa kādam austrumeiropietim. Nē, no Baltijas tur neviena nav, arī Kross palicis ārpusē. Taču, kā par brīnumu, viens grāmatas nosaukums tomēr lasāms latviski: Orvela “Dzīvnieku fermas” īsrecenziju papildina tās 1954. gadā trimdā iznākušā latviešu tulkojuma vāka ilustrācija. Ilustrāciju vispār daudz un šķirstīšanai grāmata labu labā. Apdomīgi ļaudis tādas mēdz turēt, piemēram, tualetē.